Zvēru kaŗš suņa dēļ
Kādu reizi gājis suns Poģis uz mežu pastaigāties un saticis vilku. Vilks teicis: “Poģi, es tevi nokodīšu!” “Cik tad tev no manis būs? Atnāc labāk
Kādu reizi gājis suns Poģis uz mežu pastaigāties un saticis vilku. Vilks teicis: “Poģi, es tevi nokodīšu!” “Cik tad tev no manis būs? Atnāc labāk
Viņos laikos suņi ar vilkiem dzīvojuši draudzībā. Tai pašā laikā vienam sunim bijis jākalpo tādam saimniekam, kas bezgalīgi skops un nejauks bijis. Vienu dienu šis
Vienam saimniekam bija liels suns Balčus. Vienreiz meža malā rudzus pļaujot, Balčus bija saimniekam līdz, skraidīja tur. Te atkūlās vilks, sacīdams: “Balču, brāl, es tevi
Vienam saimniekam bijis vecs suns, kurš pa mežu skraidīdams, bieži saticies ar vienu vilku un pēdīgi ar to iedraudzējies. Kad nu reiz suņa saimnieka mājā
