Pūce ar zvirbuli
Ai, ai, zvirbuli, kad ņemsi sievu? “Rudeni, rudeni ap miežu laiku.” Visus putniņus kāzās aicina, Pūcīte palika neaicināta.
Ai, ai, zvirbuli, kad ņemsi sievu? “Rudeni, rudeni ap miežu laiku.” Visus putniņus kāzās aicina, Pūcīte palika neaicināta.
Balūdis ar zvirbuli sasarunuoja, kūpā padareiškus olu. Padarēja olu un suoka dzert. Izdzēre jī pa vīnam māram, izdzēre pa ūtram un pa trešam. Bolūdis, kai
Vienreiz pele ar zvirbuli kopā krāja ziemai barību. Atnāca rudens, sāk šie savā starpā dalīt vasaras krājumu pus uz pusi. Dalīja, dalīja, nevarēja satikt —
Ērglis sagrāba zaķi un nejauki plosīja. Zvirbulis gaisā to redzēdams kā traks zaķi smej un mēdī, sacīdams: “Redz, Antiņ, kur nu stabulīte? Vai tu nevarēji
