Zvirbulis

Pele un zvirbulis

Vienreiz pele ar zvirbuli kopā krāja ziemai barību. Atnāca rudens, sāk šie savā starpā dalīt vasaras krājumu pus uz pusi. Dalīja, dalīja, nevarēja satikt — saplūcās abi. Tik ilgām plūcās, kamēr pie beigām abi nokusa. Un tad viņi skrēja vēl katrs savam kungam sūdzēt: pele sūdzēja žurkai, zvirbulis ērglim. Lasīt tālāk

Balodis un zvirbulis

Balūdis ar zvirbuli sasarunuoja, kūpā padareiškus olu. Padarēja olu un suoka dzert. Izdzēre jī pa vīnam māram, izdzēre pa ūtram un pa trešam. Bolūdis, kai leluoks putns, naapreiba tik mudri, bet zvierbulis, kai mozuoks, uz reizes apreiba un nukryta turpat zuolē. Boludis, uzsedis uz mīta, soka: “Slykti byus, slykti byus!” Zvierbulis, zuolē gulādams, lēni atbild: “Nikas, nikas!” Kur bejis, nebejis, kaķis uzkreit zvierbuļam viersā. Lasīt tālāk

Pūce ar zvirbuli

Ai, ai, zvirbuli, kad ņemsi sievu?
“Rudeni, rudeni ap miežu laiku.”
Visus putniņus kāzās aicina,
Pūcīte palika neaicināta. Lasīt tālāk

Vanags saplēš smējēju zvirbuli

Ērglis sagrāba zaķi un nejauki plosīja. Zvirbulis gaisā to redzēdams kā traks zaķi smej un mēdī, sacīdams: “Redz, Antiņ, kur nu stabulīte? Vai tu nevarēji pretī turēties? Vai tev nebija kājas ko bēgt? Tā nelgam jācieš, kas negrib ne kauties, ne bēgt, ne izsargāties.” Lasīt tālāk