Zivs

Lielā zivs

Jūrā vienā vietā griežoties milzīga vērpute. Pie šīs vērputes glūnot liela zivs. Ja kāds kuģis vērputē iekļūstot, tad zivs aprijot slīkoņus. Reiz kāds kuģis ieskrējis tai vērputē. Bet kuģinieki ātrumā vēl dabūjuši mirušu matrozi virvē iesiet un zivij par ēsmu pasviest; turpretim otru virves galu stipri jo stipri piesējuši kuģī. Lasīt tālāk

Lielā zivs

Jūrā dzīvojot liela zivs, kuŗu saucot par Lēvijatānu. Kad šī zivs par naktim skraidot, tad viņas spuras atspīdot pie debesim. Tas atspīdums esot kāvi. Reiz šī zivs ienākusi Daugavā un nu visi ļaudis sabijušies, ka noslīcināšot visu Rīgu. Lasīt tālāk

Lielā zivs

Reiz jūrā redzēta tik liela zivs, ka bēdas: spuri vien stāvējuši gaisā, kā vesels mežs un augums bijis tik liels, ka astes galu nemaz nevarējuši saredzēt. Zivij arī bērns bijis līdz. Un tas jau pabāzis galvu Daugavas grivē; laime, ka nenācis šurpmāk, citādi Rīga būtu noslīkusi. Lasīt tālāk