Zivis

Sasistais vilks nes veselo lapsu

Lapsa reiz kautkur dabūjusi zivis, savilkusi savā alā un sākusi alas priekšā ēst. Atnāk vilks un prasa, lai dodot viņam ar’. Lapsa saka, lai ejot vien pats zvejot Vilks žēlojas, ka viņš jau zvejot nemākot. Lapsa pamāca: “Iebāz tik asti āliņģī un paturi labi ilgi, gan tad zivis pieķersies.” Lasīt tālāk

Lapsa māca vilku zvejot

Lapsa reizu siena kaudzē ēdusi zivi. Vilks – kur nācis, kur ne? – tai gāš garēm, brīnējies un prasīš, kur t’ šī to ņēmusi? Lapsa melosi, ka viņa to ar asti izzvejosi upē. Viņa aizvedusi vilku uz upi, izmācīsi, lai šis bāž asti āleņģī un gaida, kamērt tam zivis pieķersis. Lasīt tālāk