Iesākumā balodis olas dējis zemē. Bet lapsa vienreiz izēdusi olas. Par to balodis briesmīgi sūdzējies: “Puspūru olu piedēju! – tukš!” Un tā viņš vēl šodien daudzinot. Bet nu lai turpmāk nelaimi novērstu, balodis saaicinājis citus putnus un apņemies izmācīties perēkli…
Lasīt tālākSikspārnis zvēru un putnu kaŗā
Agrākos laikos zvēri un putni veduši lielu kaŗu, kurš vilcies ļoti ilgi, kādēļ arī dažreiz uzvārējuši putni, dažreiz atkal zvēri. Sikspārnis, gribēdams izlikties par lielu varoni, skraidījis no vienas pulkas pie otras.
Lasīt tālākLēlis un lakstīgala
Visi putni bij izmeklējušies dziesmas; tikai lēlim ar lakstīgalu trūcis. Nu šie norunājuši: ko rītā celdamies pirmāk dzirdēšot, to par dziesmu paturēšot. Labi! Lēlis uzcēlies itin agri — gani patlaban lopus slaukuši: “Rīrū, rīrū!” un govs tai brīdī laidusi: “Čurr,…
Lasīt tālākPutni kaķa un suņa bērēs
Saimniece aiznesa kaķi uz klēti, lai žurkas medītu. Pa brītiņam ierauga: skrien viena žurka. Tā tūliņ tai mugurā un ēd nost. Apēd, nu gribas dzert, ka nekur šauties. Kas ir? Atron kaktā tādu podiņu, podiņā šķidrumu un sāk to pašu…
Lasīt tālākVārna un žagata
Visi putni rudenī gājuši uz siltām zemēm, un vārna ar žagatu arī. Bet vārna, aizskrējusi vienu gabalu, iedomājusies, ka saimnieks vēl neesot savus kaujamos lopus notīrījis, vēl palikušas netīrītas zarnas. Viņa nu griezusies atpakaļ, un kā uzticama kalpone palikusi tepat.
Lasīt tālākKas bailīgāks par zaķi
Zaķis žēlojies, ka viņam uzbrūkot visādi zvēri un putni, bet neviens pats no viņa nebīstoties. Tā nu viņš skrēš uz ezeru un gribēš slīcināties. Ezera malā sēdēšas vardes un redzēšas, ka viņām skrien taisni virsū viens zvērs ar lielām garām…
Lasīt tālāk