Oliņa

Zelta oliņa

Dzeivuoja vecis i buoba. Jim beja raiba vistiņa. Tei nū-dēja zalta ūliņu. Vecis syta, syta šū ūliņu, bet nasasyta; buoba syta, syta – nasasyta. Srēja pelīte un astīti dasadyura pi ūliņas. Tej nūkrita zemē un saduza. Vecis i buoba suoka rauduot. Vistiņa klukstādama soka: “Naraud’, vecit, naraud’ buoba: Es jums nūdešu ūtru [cytu] ūliņu, tik na zalta!” Lasīt tālāk