Vērpēja, Tinēja, Audēja
Viņos laikos kādai mātei bijusi tāda meita bez mūža pavedieniem delnās. Ērmoti bijis arī tas, ka meita nevarējusi neviena darba pabeigt: visur ķēries, visur atdūries.
Viņos laikos kādai mātei bijusi tāda meita bez mūža pavedieniem delnās. Ērmoti bijis arī tas, ka meita nevarējusi neviena darba pabeigt: visur ķēries, visur atdūries.
Jauns puisis gribēja pasauli redzēt. Viņš atstāj tēva būdiņu un aiziet uz svešu, svešu zemi, kur salīgst pie kāda kunga kalpot. Bet tai zemē bij
Viens vīrs iedevis savai sievai znrniņu un no tā zirniņa izdī dzis liels vīrs. Ļaudis iesauknši viņu par Zirniņa vīru. Reiz Zirniņa virs aizgājis vienā
Netālu no Igates kroga atrodas kāds kalniņš, kuru sauc par Jāņu kalniņu. Šis kalniņš ir dabūjis savu nosaukumu no tā, ka katru gadu tur Jāņi
Vecos laikos mežos bīš daudz lāču un ļaudis dabūši bieži ar viņim satikties. Bīši arī stipri cilvēki, kas no lāčim nekā daudz nebijušies. Reiz viens
