Viņos laikos kādai mātei bijusi tāda meita bez mūža pavedieniem delnās. Ērmoti bijis arī tas, ka meita nevarējusi neviena darba pabeigt: visur ķēries, visur atdūries. Citi ļaudis turējuši viņu par slinku, bet patiesībā tā nemaz nebijis. Reiz māte, nezin kā…
Lasīt tālākApķērīgam visur laimējas
Jauns puisis gribēja pasauli redzēt. Viņš atstāj tēva būdiņu un aiziet uz svešu, svešu zemi, kur salīgst pie kāda kunga kalpot. Bet tai zemē bij briesmīgi ļauni ļaudis. Katru svešinieku tie tik ilgi pīnēja, gūstīja, mulšināja, kamēr beidzot savos nagos…
Lasīt tālākZirņa dēls
Viens vīrs iedevis savai sievai znrniņu un no tā zirniņa izdī dzis liels vīrs. Ļaudis iesauknši viņu par Zirniņa vīru. Reiz Zirniņa virs aizgājis vienā muižā darbu meklēt. Vagārs salīdzis Zirniņa vīru tā: lai dzīvojot veselu gadu, tad došot tādu…
Lasīt tālākLācis un stiprinieks
Vecos laikos mežos bīš daudz lāču un ļaudis dabūši bieži ar viņim satikties. Bīši arī stipri cilvēki, kas no lāčim nekā daudz nebijušies. Reiz viens stiprenieks iegāš mežā un, nemaz negaidot, uzgāš lāčam virsū. Lācis tūlin uzkritis stipreniekam, bet šim…
Lasīt tālākDarbinieks, lācis un vilki
Netālu no Igates kroga atrodas kāds kalniņš, kuru sauc par Jāņu kalniņu. Šis kalniņš ir dabūjis savu nosaukumu no tā, ka katru gadu tur Jāņi turēti, līgoti. Turpat senos laikos bijusi kāda sila, kuŗu apdzīvojuši vilki, kādēļ to nosaukuši par…
Lasīt tālāk