Velns reiz nozadzis kādam valdniekam meitu un aiznesis to uz augstu, augstu kalnu. Tanī kalnā bijusi ala un alas dibenā zelta pils. Velns ieslēdzis šinī pilī nozagto meitu un nelaidis to vaļām.
Lasīt tālākDarbinieks, lācis un vilki
Netālu no Igates kroga atrodas kāds kalniņš, kuru sauc par Jāņu kalniņu. Šis kalniņš ir dabūjis savu nosaukumu no tā, ka katru gadu tur Jāņi turēti, līgoti. Turpat senos laikos bijusi kāda sila, kuŗu apdzīvojuši vilki, kādēļ to nosaukuši par…
Lasīt tālākVilki saplēš novēlēto cilvēku
Senākos gados daudz vilku esot bijuši. Un tur netālu no Skrundas muižas ir kalns, ne dižs. Šinī kalnā vilki katru ziemu kaucamā laikā sanākuši kaukt. Reiz darbinieki, rijā kuldami, iesākušl runāt par vilku ierašām un apgalvojuši tā: kad vilki nokaucot,…
Lasīt tālākAuns ar vilku
Reiz vilks saticis avenu meža malā un sacījis uz to: “Es tevi apēdīšu!” Avens atbildējis: “Kam tev vajaga pūlēties ēst? Nostājies labāk lejā, atplēt muti; es uzkāpšu kalnā un ieskriešu tev dzīvs rīklē!”
Lasīt tālāk