Draugs

Vilks nolīgst ar cilvēku

Senāk, kad vilki pulku bijuši, varējuši dažreiz avis dabūt no tiem uz pusēm. Tā reiz viens saimnieks aris un ieraudzījis vilku ar avi mutē. Saimnieks teicis: “Draugs, uz kurien iedams? vai neatdosi man aitu uz pusēm?” Vilks tūdaļ izlaidis aitu no mutes. Saimnieks pārnesis aitu mājā un kopis, pabarojis. Lasīt tālāk

Auns ar vilku

Reiz viens auns nomaldījies no gana un iegāš krūmos. No otras puses nāk viņam liels vilks pretī. Auns sabīstas un grib bēgt, bet vilks uzsauc: “Kur nu, draugs, steidzies, parunāsimies! Man dikti ēst gribis.” Lasīt tālāk