Arājs pievar zvērus
Tas bijis vecu vecos laikos, kad ļaudis tikko iemācījušies art zemi. Reiz viens arājs aizgājis art. Nezin no kurienes ieradušies vilks, zaķis un dundurs un
Tas bijis vecu vecos laikos, kad ļaudis tikko iemācījušies art zemi. Reiz viens arājs aizgājis art. Nezin no kurienes ieradušies vilks, zaķis un dundurs un
Liels brūns zirgu lācis bija gauži izsalcis. Pa mežmalu staigādams ieraudzīja arāju aram un apņēmās to ar visu zirgu apēst. Pamazītēm vien vilkās un vagas
Dzeguze pieskrējusi pie veca veca arāja, kas stipri bijis kurls un prasījusi: kur govju meitas esot? Arājs klausījies: “Ko, ko?” Prasījusi vēl reiz; bet šis
Vīrs ara ar sarkanu seķi. No meža iznāk lācis un saka: – Vai, kāds tavs zirgs raibs un jauks! Vai nevari arī mani tā noraibot?
