No cilvēka jābaidās
Ēlivants dzirdēš, ka visi zvēri baidoties no cilvēka, bet viņš lielījies, ka viņam nebūtu no cilvēka bailes, lai tik parādot, kur cilvēks esot. Lapsa uzņēmusies
Ēlivants dzirdēš, ka visi zvēri baidoties no cilvēka, bet viņš lielījies, ka viņam nebūtu no cilvēka bailes, lai tik parādot, kur cilvēks esot. Lapsa uzņēmusies
Vienradzis nav gribēš ticēt, ka cilvēks esot parāks par visim zvērim, un uzaicināš cilvēku skrieties. Cilvēks arī bīš ar mieru skrieties, izracis ceļā, kur abim
Reiz bija gudra lapsa; tā apģērbas cilvēka drēbēs un gāja nabagot. Kādu vakaru viņa ienāca vienās majās un lūdza nakts-mājas, ko arī dabūn. Bet saimnieki
Viens vīrs meža taisījis muldu. Patlaban mulda gatava, te paskatās – vai traks! Turpat necik tālu čāpo lācis. Kur nu mukt? Vai kokā līst? Lācis
Kādreiz dzīvojis viens ļoti nabags vīriņš, tas uztaisījis abriņu un nesis to uz pilsētu pārdot. Tam bijis jāiet caur mežu, mežā drīz satumsis un tam
Arāš aris mežmalā ar raibu zirgu. Iznāk lācis no meža, apskatās un viņam iepatīkas zirga raibā spalva. Viņš danāk pie arāja un prasa: “Vai mani
Vīrs ara ar sarkanu seķi. No meža iznāk lācis un saka: – Vai, kāds tavs zirgs raibs un jauks! Vai nevari arī mani tā noraibot?
Vienreiz vecs vīriņš gāja pa mežu. Viņam uzkrita lapsa, sacīdama: “Vīrs, es tevi nokodīšu!” “Nekod vis mani, es tevi izmācīšu par muzikantu.” “Ja, tas man
Are, tas bijis tanīs laikos, kad cilvēki, lopi un zvēri varējuši sarunāties. Toreiz nogājis kāds vīrs uz mežu malku cirst, uzmeklējis sausu koku un sācis
