Netīrais velna kalps
Jauns puisis caur nekārtīgu dzīvi pazaudē visu savu mantu un taisās slīcināties: bet ezera malā tas apdomājās sacīdams: “Ē! labāki taču dzīvošu un arī no
Jauns puisis caur nekārtīgu dzīvi pazaudē visu savu mantu un taisās slīcināties: bet ezera malā tas apdomājās sacīdams: “Ē! labāki taču dzīvošu un arī no
Dzīvojuši reiz divi brāļi. Viens bijis strādīgs un dievbijīgs, otrs slinks un gribējis labi dzīvot. Reiz slinkais brālis teicis: “Ka vai pats velns man naudu
Vienam tēvam bija trīs dēli: divi gudri, bet trešais muļķis. Muļķis bija apguvis kurpnieka amatu, bet ļoti slinks un pārāk pašpārliecināts. Viņš dzirdēja, ka cilvēkiem
Vecais velns nosūtījis mazo velnu uz zemi un pavēlējis tam, lai kārdina cilvēkus. Kurš piesaucot velna vārdu, to lai pie- rakstot. Mazais velns izstaigājies pa
Vidzemē reiz dzīvojusi sieva ar dēlu. Dēls bijis tāds drošinieks, ka ne velna nebaidījies. Tā nu viņš arī izstrādājis visādus jokus, bet tādi stiķi mātei
Pa nakti velli top izsūtīti, lai tie cilvēkus ieved kārdināšanā un grēkos. Tā arī kādā naktī jauns vellēns tapa izsūtīts. Šis, neko neizdarījis, nedrīkstēja griezties
Kāds kara kungs, no kara atpakaļ jādams, nomaldās dziļā mežā. Viņa sulainis nobēdājies gaužas: “Ak Dieviņ, ak Dieviņ! man ļoti bail, ka nekrītam še dziļā
Velnam nomirusi māte un viņš to aizvedis uz kapiem un paglabājis. Noskatījies, ka citiem uz kapiem zied puķes, velnam arī gribējis uz savas mātes kapa
Pagānu zemē dzīvoja brālis ar māsu nabadzīgā būdiņā. Tēvs bija jau priekš kādiem gadiem nomiris un tagad viņiem nomira māte. Kad abi bērni bija vecāku
Kādam lielkungam bijušas visvisādas bildes, un viena arī tāda, kur velns virsū. Sulainim katru rītu bijis jānoslauka bildes; bet velna bildi tīšām nekad neslaucījis, drīzāk
Reiz viena pamāte savus pabērnus tik nelabi turējusi, ka tiem vajadzējis mukt projām. Mukuši un iegājuši lielā mežā, uzkāpuši vienai ēkai uz jumtu tas bijis
Vecumu vecos laikos dzīvoja tādā meža apgabalā divējas tautas: sumpurņi un labie ļaudis. Sumpurņi bija mednieki un labie ļaudis zemkopji. Dzīvokļi viņiem pārāki tālu vienam
Kādai pamātei bij divi pabērni: puisēns un meitene. Pamāte no laika gala nevarēja pabērņus ieredzēt. Viņa saka reiz uz vīru : Maizes mums tik daudz
Lubānā vecus laikus bija rija tuvu pie muižas. Kādas divas verstes attālu bijis mazs šķūnītis un tai šķūnītī dzīvojis velns, bet tas gājis katru nakti
Vairāk brāļu izgājuši kopā ceļot un pie velna mātes iegriezušies par nakti palikt, kur tad tikuši guldināti pie velna meitām. Bet muļķītis paņēmis jaunāko meitu
Reiz dzīvoja viens neprecējies traktiera kungs, kas savā traktierī viens pats izticis, tikai viena vecīga sieviņa bijusi, kas tam istabas izslaucījusi un māju apkopusi. Viņš
Reiz vecs zaldāts Ansis nāca no kara mājā un noguris, piekusis nolikās mežā uz cērpa pagulēt. Pamodies, viņš ātri paķēra raņicu un meklēja kādu kumosu
Dzīvoja zvejnieks pussakritušā mājiņā, netāļu no jūras. Viņš tagad noslīdējis pavisam uz beidzamo riteni: zveja nepadevās, labība nepaauga, kungam nekā nevarēja nomaksāt. Tas nu nabaga
