Āzis dzēris pie upes. Padzēries, sitis kāju pie zemes un sacījis:
“Ne par pašu vilku nebēdāšu!”
Vilks, krūmos stāvēdams, to dzirdējis un uzsaucis:
“Andriev, ko tu tur nu atkal runāji?”

“Ak, cienīgs meža lielkungs, dzērājam dzērāja vīra valoda!”