Reiz vilks sastapa aunu meža malā un sacīja:
– Es tevi apēdīšu!
Avens mierīgi atbildēja:
– Kam tev pūlēties mani ēst? Nostājies lejā un atplēt muti, es uzkāpšu kalnā un ieskriešu tev dzīvs rīklē!
Vilks piekrita auna padomam. Auns uzkāpa kalnā un, tad ar visiem ragiem devās vilkam virsū pa atplēstu muti. Vilks krita gar zemi, bet auns metas prom tik ātri, cik vien varēja.
Kad vilks uzcēlās, viņš brīnījās:
– Diezin, vai iekšā palika, vai arī cauri izskrēja?