Rijnieks, kurš pa naktīm gulēja muižas rijā, nekādi netika pie miera. Te kādi sveši kūlēji grūstīja ārdus, te kūla ar spriguļiem tā, ka viss klaudzēja, te atkal trokšņoja citādi – miegs nebija ne acu galā. Kādu nakti rijnieks beidzot saņēmās…
Lasīt tālākVelns Lubānas rijā
Lubānā senos laikos netālu no muižas atradās rija. Apmēram divu verstu attālumā stāvēja mazs šķūnītis, kurā dzīvoja velns. Katru nakti viņš gāja uz riju. Tajā rija dzīvoja tikai viens rijnieks – drošs vīrs, kas ne no kā nebaidījās un par…
Lasīt tālākSaimnieks un velns
Nabaga saimnieks strādājis un pūlējies savā mājā, bet tā arī nav ticis uz priekšu. Kādu vakaru, bēdājoties, viņš sācis domāt: “Varbūt jāpadodas velnam, lai tas palīdz?” Un tūliņ arī parādījies velns, sacīdams: – Es būšu tev par kalpu bez algas…
Lasīt tālākKā vīrs domu domāja
Tas bija tad, kad velns bija bez mēra bagāts. Tad dzīvoja kāds ļoti, ļoti nabadzīgs vīrs. Viņa ģimenei pat nebija maizes, ko ēst. Un, kad vīrs redzēja, ka nav vairs nekādas iespējas no trūkuma izkļūt, viņš saņēma drosmi un gāja…
Lasīt tālākKoki
Senākos laikos esot visi koki runājuši. Kad cilvēks gribējis cirst kādu taisnu koku, tad tas sacījis: “Ej cērt to līko koku, tas ir nesmuks, es tak pušķoju pasauli!” Kad nu cilvēks gājis pie līkā koka, tad tas sacījis: “Kur tu…
Lasīt tālākZaķis, medinieks un vilks
Zaķis, ar vilku pa mežu staigādams, prasīja: “Diezin, kā es varētu cilvēka kājas dabūt?” Vilks atteica: “Izej mežam cauri, tur tu redzēsi vienas mājas; mājās iegājis, prasi mediniekam, tas tev iedos.” Labi. Zaķis aizgāja, iegāja istabā un prasīja: “Mīļo mediniek!…
Lasīt tālāk