Velns reiz nozadzis kādam valdniekam meitu un aiznesis to uz augstu, augstu kalnu. Tanī kalnā bijusi ala un alas dibenā zelta pils. Velns ieslēdzis šinī pilī nozagto meitu un nelaidis to vaļām.
Lasīt tālākDarbinieks, lācis un vilki
Netālu no Igates kroga atrodas kāds kalniņš, kuru sauc par Jāņu kalniņu. Šis kalniņš ir dabūjis savu nosaukumu no tā, ka katru gadu tur Jāņi turēti, līgoti. Turpat senos laikos bijusi kāda sila, kuŗu apdzīvojuši vilki, kādēļ to nosaukuši par…
Lasīt tālākVilki saplēš novēlēto cilvēku
Senākos gados daudz vilku esot bijuši. Un tur netālu no Skrundas muižas ir kalns, ne dižs. Šinī kalnā vilki katru ziemu kaucamā laikā sanākuši kaukt. Reiz darbinieki, rijā kuldami, iesākušl runāt par vilku ierašām un apgalvojuši tā: kad vilki nokaucot,…
Lasīt tālākAuns un vilks pie kalna
Reiz viens auniņš atklīda no ganāmpulka un nomaldījās mežā, skrienot un bļaudams. Te uz reizes viņu sastapa vilks, atplēšot rīkli, gatavs to norīt. Auns, izbailēs, sāka lūgties: – Nerij mani vēl tagad! Es esmu maziņš un vājš. Pagaidi, kamēr izaugšu…
Lasīt tālākAuns pārspēj vilku pie kalna
Izsalcis vilks, sirodams pa leju, ierauga aunu kalna galā un sāk kāpt augšup, lai to aprītu. Auns iesaucas: – Pag, brālīti, ko kāpsi tik augstu? Ko pūlēsies? Notupies turpat apakšā, izplēt muti un gaidi – es lekšu no kalna un…
Lasīt tālākAvens pārspēj vilku ar gudrību
Avens, lieliem ragiem atšķīries no aitu pulka, skraidīja, meklēdams pārējās aitas. Te – kad tevi nolāpamais! – viņš saskrējās krūtīs ar pašu vilku. Vilks uzkliedza: – Pieturi! Man ir kas runājams, es tevi ēdīšu! Avens iesmējās: – Tā tad labi!…
Lasīt tālāk