Pelēkā cielava veselu cēlienu nostaigājusi vecam arājam pakaļ, gaidīdama, vai nedziedās? Bet tik veci jau labprāt nedzied gandrīz nekad, tādēļ nabadzīte izgaidījusies velti un palikusi bez dziesmām. Tikai to paguvusi noskatīties, kā vecais, tiklīdz zirgs piepēži arklu ātrāk sarāvis, nespēcībā…
Lasīt tālākLācis un čigāns
Kādam saimniekam lācis padarījis lielu skādi, auzu gubas izēzdams. Nekā viņš nevarējis nelūgto viesi dabūt prom. Reiz ienācis mājā čigāns. Saimnieks viņam iestāstījis, ka šim katru vakaru nākot svešs zirgs un izēdot auzu gubas. Viņš atdošot zirgu čigānam, ja tik…
Lasīt tālākArājs izraibo lāci
Arāš aris mežmalā ar raibu zirgu. Iznāk lācis no meža, apskatās un viņam iepatīkas zirga raibā spalva. Viņš danāk pie arāja un prasa: “Vai mani ar’ nevarētu raibu nopervēt?” . “Kādēļ ne? Bet pervēšana nav viegla lieta. Vai tik tu…
Lasīt tālākLauva, zirgs un vilks
Zirgs ēd pakalnā un padikti pats pie sevis nopūšas: “Ne, to ilgāki vairs necietīšu! Ja Jēcis man vēl rītu tik smagu vezumu uzkraus, tad iešu pie sava ķēniņa, lauvas, žēlastību lūgties.” Bet tikko bērais šos vārdus izteicis, te lauva izlēc…
Lasīt tālākVilks medī zirgu
Reiz vilks dikti nogribējies ēst. Saticis ķēvi. “Ķēve, es tevi ēdīšu!” “Ko tu mani ēdīsi? Man jau nagla pakaļkājā!”
Lasīt tālākLauva, zirgs un vilks
Citreiz lauva saticis zirgu un sācis lielīties, ka šis esot stiprāks. Zirgs zobodamies atteicis: “Kaķis kāds! mani niecinās; ja es speršu akmenim, ugunis šķīdīs!” “Viss var būt!” lauva atņurdējis, “bet ja es sitīšu akmenim, slapjš paliks.” Un tūliņ arī krāvis…
Lasīt tālāk