Reiz bija gudra lapsa; tā apģērbas cilvēka drēbēs un gāja nabagot. Kādu vakaru viņa ienāca vienās majās un lūdza nakts-mājas, ko arī dabūn. Bet saimnieki bij vārījuši sausus zirņus un nu lapsa ari no tiem dabūn. Tomēr lapsa zirņus neēda…
Lasīt tālākCūka ceļ ēku
Vienai saimniecei bija sivēns. Un tas vairs negribēja ilgāki pie viņas dzīvot, jo dodot par daudz maz ēst. Tad sivēns ņēmās, aizbēga uz mežu, uzcēla tur mājiņu un vienu vakaru, tumsai metoties, aizkūra krāsni, kur sasildīties. Sildījās, sildījās – te…
Lasīt tālākZvēri slēpjas no kaķa
Ģēģerim bija suņa vietā kaķis, kas viņam ikdienas uz jakti līdz gāja. Daudzreiz viņam gan bija bez kāda medījuma mājā jāpārnāk, bet vienreiz viņam laimējās nošaut ļoti lielu briedi. Par to gauži priecādamies, ģēģeris tūliņ devās pēc zirga, lai nošauto…
Lasīt tālākNelaimīgais zaķis
ienreiz bija zaķis. Tas bija viens pats pasaulē. Viņš arvienu mežos dzīvoja un nekad negāja uz laukiem. Šim zaķim bija zelta kājas un sudraba ādiņa. Reiz zaķis satika vecu sieviņu. Tā teica uz zaķīti: “Nāc man līdz, tur būs zaļa…
Lasīt tālākSala derības ar zaķi
Kādreiz zaķis teicis aukstumam, ka tas šim nekā nevarot padarīt. Aukstums par to sadusmojies un palicis tik stiprs, ka pat cilvēki nosaluši. Zaķis nodomājis skrejot sasildīties un tādēļ skrējis, cik vien jaudājis; bet aukstums palicis vēl arvien stiprāks, tā ka…
Lasīt tālākSala derības ar zaķi
Zaķis salīdzis reiz ar salu, kurš ātrāki teikšot, ka diezgan; kurš ilgāki varēšot izturēt? Salis ļoti dikti, bet zaķis tikai aizvien teicis, ka esot dikti, karsts. Beigās sācis tik stipri salt, ka sētas mieti sprāguši un krakšķējši.
Lasīt tālāk