Reiz valdīja kāds ķēniņš par lielu valsti, bet tam nebija neviena bērna. Ķēniņš un ķēniņiene par to bija ļoti noskumuši un lūdza Dievu, lai viņš tiem dotu kādu bērnu. Kādā dienā izgāja ķēniņš tuvējā mežā pastaigāties. Laiciņu gājis, tas skatījās…
Lasīt tālākGrozgalvis
Grozgalvis (griezgalvis, tītiņš) ielaidies mājās, kur patlaban gani durvju priekšā azaidu ēduši. Bet saimniece, skopule, nemaz nepielējusi putrai pienu. Ēduši, ēduši, uz vienu reizi sāks tikai ganu meita aurēt: “Piena, piena! – piena putrai!”
Lasīt tālākBalodis
Balodis nolaidies pie māju durvim, kur saimnieks ragavas taisījis. Pašu laiku arī kaimiņš ienācis pagalmā saimnieku kūmās aicināt. Kaimiņš padevis dievpalīgu un teicis: “Kūm, kūm, ko tur strādā?” “Vai tu neredzi!” saimnieks atteicis. “Protu, protu – kūmam ragavas taisi.” Balodis,…
Lasīt tālākTutiņš
Tutiņš (griezu sugas) aiztecējis pie ganiem. Bet ganiem pašā tai brīdī bij maza nelaime: lopi noēduši labību un saimnieks, ar rīksti rokā, jau notvēris pirmo ganu puiku, bārdamies: “Nelieti, tu man atkal noganīji sējumu!” Bet ganu puika rādījis ar pirkstu…
Lasīt tālākPar brīnum lielo gaili
Diži vecos laikos vienam saimniekam auga gailis, tas paauga tik liels, kā pirte. Nu to var domāt, ko tas līdz paaugt būs apēdis un ko tas paaudzis varēja apēst. Saimnieks caur viņu tīri nabags palika. Nevarēdams tā vairs izturēt, solīja…
Lasīt tālākZirgs, lapsa un lācis
Pi vīna saiminīka kalpuova vacs zyrgs, jis aiz sava vacuma naspēja vairs struoduot Saiminīks nagribēja viņa barūt un padzyna viņu nu sātas. Viņu dzeidams, saiminīks pateicis, kad atneškys uz sātu dzeivu luoci, tad baruoškys da smertei [kr, cvthnm, nāve].
Lasīt tālāk