Vienam saimniekam bija pelēks runcis. Tas arvienu gulēja siltā krāsnī. Reiz kalpone Lība bija sabāzusi malku krāsnī, kā rītā maizi cept, un runcis bija palicis krāsns dibenā. Kad nu krāsns pilnā spēkā kurējās, runcis izspruka no krāsns lauka un taisni…
Lasīt tālākZvēri slēpjas no kaķa
Reiz kaķis atnācis pie nespēcīga medinieka un lūdzis, lai dodot viņam pajumti; viņš būšot par to labumu palīdzēt medījumus apgādāt. Labi. Medinieks bijis ar mieru. Nu gājuši katru dienu kopā medīt, bet kā par spīti, neķēries nekā. Bet reizi tomēr…
Lasīt tālākZvēri slēpjas no kaķa
Ģēģerim bija suņa vietā kaķis, kas viņam ikdienas uz jakti līdz gāja. Daudzreiz viņam gan bija bez kāda medījuma mājā jāpārnāk, bet vienreiz viņam laimējās nošaut ļoti lielu briedi. Par to gauži priecādamies, ģēģeris tūliņ devās pēc zirga, lai nošauto…
Lasīt tālākLācis un pele
Lācis, savā migā gulēdams, reiz saķēris vienu nebēdīgu peli. Pele nu sākusi dikti lūgties, lai palaižot šo vaļā, nelaimes gadījumā šī arī viņam palīdzēšot. Par tādu palīdzību lācis pasmējies un palaidis peli vaļā. Reiz lācis iekritis ķērāju cilpās un nekā…
Lasīt tālākLapsa un lācis
Vienreiz lielā, lielā mežā mājoja dikti viltīga lapsa: tā pievīla visus zvērus. Bet lācis, gudrais vīrs, domāja: “Lai nu kā, bet mani jau lapsa nepievils.” Un pie lapsas nogājis, viņš sacīja tā: “Esmu gudrs vīrs, mani tu nepievilsi.” Tad lapsa…
Lasīt tālākLapsa apēd lāča medu
Lācis Andrievs, vilks Juris un lapsa Anna reiz gāja pa pasauli pastagāties. Gar bišu dārzu ejot, lācis paņēma vienu medus tropu; vilkam bija avina puse līdz, bet lapsai nebija nekā. Vakariņās vilks apēda avina pusi, lācis tukšoja i tukšoja savu…
Lasīt tālāk