Lācis

Kā cilvēks lāci piemānījis

Lācis izkāpis saimniekam bites un saimnieks par to lāci izrāmījis. Šis solījies saimniekam savas sāpes atdarīt. Pēc kāda laika abi atkal salabījušies: lācis saimniekam neatriebsies, ja tad un tad, tur un tur saimnieks aizjās tādā zirgā, kāda lācis nepazīs.

Lasīt tālāk

Lācis grib plēst cilvēku

Saimnieks aris līdumā. Zirgs, nodzīts, lāgā nevilcis. Saimnieks par to dusmojies: “Kaut tevi lāči apēduši!” Tūliņ lācis arī no meža ārā: lai tikai dodot šurp! Saimnieks satrūcies un lūdzies: lai mazākais vēlot vēl šo līdumu pabeigt, tad, tad. “Labi, labi!”…

Lasīt tālāk

Arājs izraibo lāci

Vīrs ara ar sarkanu seķi. Iznāk lācis no meža: “Vai, kas tavam zirgam par jauku, raibu spalvu! Vai nevari man arī tādu noraibot?” “Kādēļ ne? Bet tad tev jāļaujas sasieties, citādi raibojot raustīsies un nekāds labs raibums neiznāks.” Labi! Lai…

Lasīt tālāk

Arājs izraibo lāci

Arāš aris mežmalā ar raibu zirgu. Iznāk lācis no meža, apskatās un viņam iepatīkas zirga raibā spalva. Viņš danāk pie arāja un prasa: “Vai mani ar’ nevarētu raibu nopervēt?” . “Kādēļ ne? Bet pervēšana nav viegla lieta. Vai tik tu…

Lasīt tālāk

Lācis par mācītāju

Leitis dabraucis pie kroga, piesien zirgu pie margām un pats ieiet krogā. Kamēr viņš krogā, tamēr lācis, kas dīdītājiem atsprucis, ieraušas kamanās. Zirgs, mežona smaku saozdams, atraujas vaļā un sāk briesmīgi skriet pa lauku laukiem un mežu mežiem, taisni prom…

Lasīt tālāk