Vārna noskatījusies, cik gulbis balts un skaists, un palikusi skaudīga. Kad nu gulbis aizmidzis, tad vārna tam pielaidusies klāt un apmētājusi to ar dubļiem gluži melnu. Kad gulbis atkal pamodies un redzējis sev netīrus svārkus, tad viņš palīdis zem ūdens,…
Lasīt tālākNotiesātā starku mātīte
Melnais svētelis no laika gala esot baltajiem svēteļiem par tiesnesi. Reiz baltajiem svēteļiem bijis saimnieka sētsvidū lizds. Mātīte izdējusi piecas olas. Bet kamēr vienu dienu abi svēteļi purmalā lasījušies, nebēdnieki zēni uzlīduši ozolā, noņemuši no lizda vienu svēteļa olu un…
Lasīt tālākStrazds māca balodim lizdu darīt
Pelēkais strazds esot mācījis balodim pērkli taisīt, teikdams: “Papriekšu lieci kociņus krustim un tad smalkus žagarus virsū!” Bet balodis bijis nepacietīgs – saucis: “Protu, protu!” Pelēkais strazds sadusmojies un aizlaidies saukdams: “Dari, ka tu proti, dari, dar, dar, dar, dar…
Lasīt tālākNotiesātā starku mātīte
Starka perklī kāds ielicis svešu putnu olu, ko starka mātīte nezinit izperējusi. Tad salaidušies daudz apkārtejo starku, kuri perētāju mātīti iespīlējuši koka staklē, kur tā nobeigusies. K. J ansons Plāņās
Lasīt tālākStrazds māca balodim lizdu darīt
Balodis nemācējis pērkli taisīt, bet pelēkais strazds gribējis viņu pamācīt. Kad nu strazds bijis salicis vajadzīgos žagariņus pērkļa iegrozīšanai, tad pieskrējis arī balodis un teicis: “Protu, protu!”
Lasīt tālākGulbis precē pīli
Guļbis dzeivuoja vīnā dīķa molā un peile ūtrā. Guļbjam palyka garlaicīgi un tys sagudruoja īt uz peili svuotūs [kr. cdfnm, precinieks]. Puormuovis dīķi, soka: “Peilīt, peilīt, palīc man par sīvu!” Bet peile lepnīgi atcārt: “Es tev, taidam garkakļam, lai palīku…
Lasīt tālāk