Veca lauva palikusi nespēcīga un nevarēsi vair nekādu zvēru saķert. Tad viņa izdomāsi viltību, kā zverus piemānīt. Viņa nogulusies savā bedrē, izlikusies par dikti vāju un aicināsi citus zvērus, lai nākot viņu vēl priekš nāves apraudzīt. Kurš zvērs nu atnācis,…
Lasīt tālākLapsa dziedē slimo lauvu
Lauva bīsi slima un visi zvēri pie viņas mielošies un kurināši uguni. Lapsa solīsies lauvu izārstēt: lauva jāietinot vilka ādā. Lācis tūlin gribēš grābt vilku cieti. Vilks no bailēm vaļā muti laidis ļekas vaļā taisni caur uguni. No tā laika…
Lasīt tālākZirgs velk vilku
Zirgs ēda lielā mežā. Te satikušies vilks ar lapsu un sarunājušies zirgu noriet. Lapsa teikusi vilkam: “Zirgs ir piesiets. Ņem to striķi un norauj viņu gar zemi, tad varēsim noriet.” Labi! Bet tikko vilks striķi paķēra, zirgs skrēja, ko jaudāja,…
Lasīt tālākVilks ar lapsu taisa mājas
Lopsa sasadraudzēja ar vylku taiseit sev muojiņas. Lopsa taisēja muoju nu skuju, bet vylkam teice, lai taisūt muojiņu nu lads. Pavasarī vylka muojiņa izkusa, bet lopsas atlyka. Tod vylks teice: “Vysaidā ziņā es tev atrībšūs.” Lopsa teice: “Naēd, bet paglobuoj…
Lasīt tālākLapsa un lācis
Vienreiz lielā, lielā mežā mājoja dikti viltīga lapsa: tā pievīla visus zvērus. Bet lācis, gudrais vīrs, domāja: “Lai nu kā, bet mani jau lapsa nepievils.” Un pie lapsas nogājis, viņš sacīja tā: “Esmu gudrs vīrs, mani tu nepievilsi.” Tad lapsa…
Lasīt tālākLapsa ieviļ vilku pagrabā
Reiz lapsai, skrienot pa ceļu, uzskrēja izsalcis vilks virsū un tūdaļ solījās apēst, bet lapsa, gudriniece, stāsta, lai nākot viņai līdz uz gaļas pagrabu. Vilks ir ar mieru un aiziet arī abi divi uz pagrabu gaļu ēst. Ielienot pa caurumu…
Lasīt tālāk