Cīrulītis lidinājās pār rijas jumtu un dziedāja jauki. Vārna vaicā: „Cīrulīti, cīrulīti, kas tev par jautrību uzgājusi?” „Kā nebūšu jautrs, bērniņi perēklī!” „Ai, cīrulīti, parādi arī man savus bērniņus.” Parāda — vārna atkal: “Ai, cīrulīti, cīrulīti, es ņemšu tavus bērniņus…
Lasīt tālākLapsa, cīrulis un suns
Cīrulis perēja uz jumta. Atnāca lapsa: viņa būšot viņas bērnus izskolot Cīrulis domāja: “Tas titri labi, bērnus izskolot”, un atdeva perekli. Bet lapsa cīrulēnus apēda. Nu cīrulis sadusmojies paaicināja suni palīgā un sacīja tā: „Ja lapsa atnāks un man prasīs,…
Lasīt tālākKas bailīgāks par zaķi
Kad Dievs visus zvērus, putnus un citus dzīvniekus gan zemes virsū, gan ūdenī bija radījis, tad izrādījās, ka par visiem bailīgākais bija zaķis. No viņa neviens nebijās, bet viņš pat no mazākā troksnīša saslēja ausis, lapās iekšā. Zaķis par to…
Lasīt tālākLapsa un strazds
Strazdi ietaisīja bērželī gūstu (ligzdu) un perēja bērnus. Te pienāca pie bērziņa lapsa un prasīja strazdam, lai nometot tai zemē visus pautiņus, jo lapsa jau no laika gala pazīstama kā liela kārumniece. Strazdu pārītis par to dikti izbijās un nezināja,…
Lasīt tālākLapsa dziedē slimo lauvu
Vienreiz lauvai bij lapsa ar vilku par kalpiem. Un tas gadījās, ka lauva saslima. Tad lapsa aizbēdza projām un nebija trīs dienas nemaz mājā. Bet vilks sacīja lauvai: “Ja nu lapsa pārradīsies, tad vajadzētu viņu pušu parplēst.” Kad nu lapsa…
Lasīt tālākLapsa un lakstīgala
Lapsa grib lakstīgalu noķert un tādēļ saka: „Uja! Kur tu vareni dziedi, tīri sirds sāk kūsāt. Nāc, lai tevi par tādu varenu balsi apkampju un skūpstu.” Nabadzīte, lapsas viltību nepazīdama, iet arī; bet šī, lakstīgalu nagos dabūjusi, saka: „Nu man…
Lasīt tālāk