Lapsas bērni, no mātes šķirdamies, bēdājušies: “Diezin, kad un kā mēs plašajā pasaulē vairs satiksimies?” “Nesakiet neko,” māte atteikusi, “gan jau reizi tiksimies!” Ja citādi ne, pie kažoku skrodeļa droši vien saredzēsimies.”
Lasīt tālākLapsa ar krūzi
Reiz ganījies uz lauka liels bars zosu. Lapsa to savā ceļā ieraudzījusi un tūlīt viņai iekārojies zosu cepeša. Klusiņām tā pielīdusi pie zosu tēviņa klāt un taisījusies patlaban uz grābienu, te – kad tu izčibētu! — sāk kāds svilpot. Lapsa…
Lasīt tālākKas bailīgāks par zaķi
Zaķis žēlojies, ka viņam uzbrūkot visādi zvēri un putni, bet neviens pats no viņa nebīstoties. Tā nu viņš skrēš uz ezeru un gribēš slīcināties. Ezera malā sēdēšas vardes un redzēšas, ka viņām skrien taisni virsū viens zvērs ar lielām garām…
Lasīt tālākLapsa ap pīpi
Lapsa redzēja, ka cilvēki smēķēja; viņai arī iegribējās pasmēķēt. Un neko vairāk — nogāja vienu dienu uz klātāko pilsētu un nopirka pīpi. Mājās nākdama, iegāja lauka šķūnī un tūliņ iesāka smēķēt. Bet neviļot dzirkstele izkrita no pīpes, sausie salmi aizdegās…
Lasīt tālākLapsa sludina mieru
Lapsa ieraudzījusi kokā vienu teteri un tūlin uzsākusi draudzīgu valodu: „Teterīt, vai tu zini, ka es biju pilsētā?” Teteris saka: „Biji, biji!” Lapsa stāsta tālāk: „Kādas es jaunas ziņas dzirdēju!”
Lasīt tālāk