Kādam saimniekam bija vecs suns, kuram deva ēst tikai sakaltušas garozas. Reiz suns satikās ar vilku, sūdzēja tam savas bēdas. Vilks sacīja: “Klausies, es tev došu labu padomu; bet kad tev labi klājas, neaizmirsti manis! Redzi, rītdien saimniece ar savu…
Lasīt tālākVilku māte māca bērnus
Vilku mate māocījusi dēlu, lai skaitot pātarus. Dēls atbildējis, ka nemākot. Vilku māte prasījusi, ko tad šis mākot? Jaunais vilks atbildējis: “Jēruļi, kazuļi, tie mani pātari.” Piezīme. Šī pasaka mums atgādina pazīstamo tautas dziesmu:
Lasīt tālākLācis un pele
Lācis, savā migā gulēdams, reiz saķēris vienu nebēdīgu peli. Pele nu sākusi dikti lūgties, lai palaižot šo vaļā, nelaimes gadījumā šī arī viņam palīdzēšot. Par tādu palīdzību lācis pasmējies un palaidis peli vaļā. Reiz lācis iekritis ķērāju cilpās un nekā…
Lasīt tālākVilks un dzērve
Vilks nokodis jēru un, ātri ēzdams viņa galu, aizrijies. Viņš nu apsolīš tam lielu maksu, kas šim to kaulu no kakla izraušot. Dzērve to dabūsi dzirdēt un apņēmusies vilku glābt. Vilks atplētis savu kaklu un dzērve ar savu garo knāpi…
Lasīt tālākNelaimīgais zaķis
ienreiz bija zaķis. Tas bija viens pats pasaulē. Viņš arvienu mežos dzīvoja un nekad negāja uz laukiem. Šim zaķim bija zelta kājas un sudraba ādiņa. Reiz zaķis satika vecu sieviņu. Tā teica uz zaķīti: “Nāc man līdz, tur būs zaļa…
Lasīt tālākSala derības ar zaķi
Kādreiz zaķis teicis aukstumam, ka tas šim nekā nevarot padarīt. Aukstums par to sadusmojies un palicis tik stiprs, ka pat cilvēki nosaluši. Zaķis nodomājis skrejot sasildīties un tādēļ skrējis, cik vien jaudājis; bet aukstums palicis vēl arvien stiprāks, tā ka…
Lasīt tālāk