Citreiz lauva saticis zirgu un sācis lielīties, ka šis esot stiprāks. Zirgs zobodamies atteicis: “Kaķis kāds! mani niecinās; ja es speršu akmenim, ugunis šķīdīs!” “Viss var būt!” lauva atņurdējis, “bet ja es sitīšu akmenim, slapjš paliks.” Un tūliņ arī krāvis…
Lasīt tālākAuns ar vilku
Vilks ar aunu, abi nejauši danāca pie upītes nodzertos; vilks dzēra augšpuse, auns vairāk uz leju. Aunu ieraudzīdams, tas gāja pie šā un sacīja: “Kādēļ, tu man ūdeni sajauc, ka es nevaru dzert?” ‘ “Ka lai es tev ūdeni sajaucot?”…
Lasīt tālākZvēru karš ar mājas lopiem aiz dažādiem iemesliem
Zemnieks gāja uz mežu un atrada pie priedes naudas podu. Tikko gribēja ņemt – velns klāt: pods piederot viņam. Viņi apņēmās pēc tā poda ar zvēriem karot: kurš uzvarēs, tam pods piederēs. Velns atnāca ar lāci un mežacūku, bet zemnieks…
Lasīt tālākLācis par mācītāju
Leitis dabraucis pie kroga, piesien zirgu pie margām un pats ieiet krogā. Kamēr viņš krogā, tamēr lācis, kas dīdītājiem atsprucis, ieraušas kamanās. Zirgs, mežona smaku saozdams, atraujas vaļā un sāk briesmīgi skriet pa lauku laukiem un mežu mežiem, taisni prom…
Lasīt tālākKaķis, žurka un sermuliņš
Reiz rijas sermuliņš noķēra žurku un, zināms, apēda bez sāls, bez itin nekā. Bet kaķis pa to starpu arī bij tīkojis žurku tiesāt; tomēr kad nu sermuliņš bij aizsteidzies priekšā, tad viņš domāja citādi darīt: viņš ķeršot sermuliņu un, sermuliņu…
Lasīt tālākZvēru kaŗš suņa dēļ
Lustiņš, iedams ganos, bija iedraudzējies ar vilku. Reiz Lustiņš saka: “Mums mājas būs kāzas.” “Es ar iešu”, vilks saka. “Kaulu graušana jau būs!” Lustiņš atbild. Pienāk kāzas. Vilks ar Lustiņu jau pagaldē un grauž kaulus, ka visa istaba dimd. Sāk…
Lasīt tālāk