Zvēru pasakas

Vilks un teļi

Vilks, gar teļu aploku ložņādams, kāri glūn uz teļiem. Saimnieks uzsauc: “Neglūni uz maniem teļiem!” “Kā? vai man tavu teļu nebūs brīv aplokā skatīties.”

Lasīt tālāk

Zvēru kaŗš suņa dēļ

Vienam saimniekam bija liels suns Balčus. Vienreiz meža malā rudzus pļaujot, Balčus bija saimniekam līdz, skraidīja tur. Te atkūlās vilks, sacīdams: “Balču, brāl, es tevi edīšu!” Šis atsacīja: “Ko tu nu edīsi, tu redzi, ka esmu dikti vājš!” Vilks vaicāja:…

Lasīt tālāk

Vērsis ceļ ēku

Reiz vērsis visus mājas kustoņus saaicināja kūti būvēt. Visi arī sanāca. Bet kad sāka būvēt, tad cits pēc cita aizgāja, jo darbs bija grūts. Nu vērsis viens pats kūti būvējis: ar ragiem dzinis baļķus augšā un lielām pūlēm to taisījis…

Lasīt tālāk

Vilks nes āzi

Vilks satvēra āzi, pārsvieda uz muguras un stiepa uz mežu. Kazas prasīja: “Mikiņ, Mikiņ! nu tu aizjāji, bet kad nāksi atpakaļ?” “Redzēs gan, kā vedīsies; kas arī var zināt, vai maz jele vairs pārnāku.”

Lasīt tālāk

Auns ar vilku

Avens lieliem ragiem bij atšķīries no aitu pulka; blēdams nabadziņš skraidīja, citas aitas meklēdams. Te – kad tevi nolāpamais! – saskrējās krūtīs ar pašu vilku. Vilks uzkliedza: “Pieturi! man kas runājams, es tevi ēdīšu!”

Lasīt tālāk

Āzis baidās no vilka

Āzis dzēris pie upes. Padzēries, sitis kāju pie zemes un sacījis: “Ne par pašu vilku nebēdāšu!” Vilks, krūmos stāvēdams, to dzirdējis un uzsaucis: “Andriev, ko tu tur nu atkal runāji?”

Lasīt tālāk