Gailis, uz sētas tupēdams, redzēja pīli gāzelēdamies ejam uz dīķi. Viņš, gribēdams pīli izzobot, lēca no sētas zemē, gāja tai lepni blakām un uzpūties sacīja: “Ak tu nožēlojamā pīlīte! Kā liekas, tad gan tu nekad neesi bijusi par dancmeistaru!” Pīle,…
Lasīt tālākPar brīnum lielo gaili
Gailis satiek lāci un vaicā: “Kur iedams?” “Eimu galu meklēt.” “Ai, lācīti, labāk tevi dzīvu norīšu.” “Rij!” Un gailis norija lāci. Velāk satiek vilku un vaicā: “Kur iedams?” “Eimu galu meklēt.” “Ai, vilciņ, labāk tevi dzīvu norišu.”
Lasīt tālākDzērve māca lapsai laisties
Lapsa nogājusi pie dzērves, lai iemācot lidot. Dzērve saņēmusi lapsu, uznesusi augstu, augstu un tad laidusi zemē, teikdama: “Kruķi kvasti! kruķi kvasti!” [No krievu: rhenb [djcnm]. Lapsa gan kruķījusi kvasti, bet tas neko nelīdzējis; kā nākusi zemē – nositusies.
Lasīt tālākPar brīnum lielo gaili
Tāļā zemē reiz dzīvoja vienās mājās veca sieviņa. Un tai bija gailītis; to iesaukuse par Papu. Vienreiz viņa pasauca Papu istabā, un iedeva ēst. Kamēr Papus ēda, pati aizgāja govi slaukt. Bet gailis, miežus apēdis, ieiet kukiņā, apgāž piena podu…
Lasīt tālākZelta oliņa
Dzeivuoja vecis i buoba. Jim beja raiba vistiņa. Tei nū-dēja zalta ūliņu. Vecis syta, syta šū ūliņu, bet nasasyta; buoba syta, syta – nasasyta. Srēja pelīte un astīti dasadyura pi ūliņas. Tej nūkrita zemē un saduza. Vecis i buoba suoka…
Lasīt tālākPar brīnum lielo gaili
Diži vecos laikos vienam saimniekam auga gailis, tas paauga tik liels, kā pirte. Nu to var domāt, ko tas līdz paaugt būs apēdis un ko tas paaudzis varēja apēst. Saimnieks caur viņu tīri nabags palika. Nevarēdams tā vairs izturēt, solīja…
Lasīt tālāk