Lielvārdes pagastā reiz dzīvojis viens starku pāris. Pie starka mātītes dažreiz atlaidies kāds svešs starks. Bet vecais starks kādreiz sasaucis citus starkus, kuri visi pēc rindas sākuši to starka mātīti knābt, kamēr ta bijusi pagalam.
Lasīt tālākStrazds māca balodim lizdu darīt
Kad Dievs bija visus kustoņus radījis, tad katrs kustonis taisīja sev migu un katrs putns darīja lizdu. Tikai balodis un vista neprata perēkli taisīt. Viņi norunāja ņemt par lizdu taisītāju to putnu, kurš vislabāki māk lizdu darīt, un gāja aplūkot,…
Lasīt tālākVanags saplēš smējēju zvirbuli
Ērglis sagrāba zaķi un nejauki plosīja. Zvirbulis gaisā to redzēdams kā traks zaķi smej un mēdī, sacīdams: “Redz, Antiņ, kur nu stabulīte? Vai tu nevarēji pretī turēties? Vai tev nebija kājas ko bēgt? Tā nelgam jācieš, kas negrib ne kauties,…
Lasīt tālākStrazds māca balodim lizdu darīt
Iesākumā balodis olas dējis zemē. Bet lapsa vienreiz izēdusi olas. Par to balodis briesmīgi sūdzējies (sūkājies): “Puspūru pautu piedēju! puspūru pautu piedēju – tukš!” Un tā viņš vēl šodien daudzinot. Bet nu lai turpmāk nelaimi novērstu, balodis saaicinājis citus putnus…
Lasīt tālākLapsa un zosis
Vienreiz pulka zosu pa pļavu lasījās. Tad iznāca lācis no meža zosis nokost; bet zosis pamanījās, iebēga kūtī. Lācis nokaunējās vien, iegāja meža atpakaļ. Zosis gāja otrreiz lasīties – iznāca vilks. Kā iznāca vilks, zosis atkal kūtī atpakaļ. Nu zosis…
Lasīt tālākStrazds māca balodim lizdu darīt
Balodis esot agrāki zemē taisīš pērkli un dēš daudz olu; bet nu reiz lapsa izēdusi viņa olas. Vēl tagad balodis lieloties un žēlojoties: “Puspūru pautu piedēju, tukšs!” Dievs ari to dzirdēš un devis baložam padomu, lai taisot savu pērkli kokā.…
Lasīt tālāk