Ziemas svētku naktī gailis dzied: “Kristus ir dzīīmis!” To dzirdot, vista prasa: “Kad, kad, kad?” Zoss, kas jau daudz ko saprot aplam, atbild: “Pēr, pēr pēr!”
Lasīt tālākZirgs, lapsa un lācis
Pi vīna saiminīka kalpuova vacs zyrgs, jis aiz sava vacuma naspēja vairs struoduot Saiminīks nagribēja viņa barūt un padzyna viņu nu sātas. Viņu dzeidams, saiminīks pateicis, kad atneškys uz sātu dzeivu luoci, tad baruoškys da smertei [kr, cvthnm, nāve].
Lasīt tālākLopu saruna ziemas svētkos
Gailis saka: “Kristus dzima!” Vista prasa: “Kad, kad?” Pīle atbild: “Pēr(n), pēr(n)!”
Lasīt tālākLopu saruna pirmo reiz ganos
Vienam saimniekam bijis ļoti daudz aitu, bet barības pamaz. Tāpēc katru pavasari, tiklīdz maza maza zālīte parādījusies, jau aitas laiduši laukā. Lielās aitas jau zinājušas, ka pavasarī nekāda prieka vēl nav; bet mazie jēriņi domājuši, ka nu būšot liela mīksta…
Lasīt tālākZvēri un dažādas lietas ceļo
Viens zaķis bija apnicis dzīvot meža biezumos, viņš uztaisījis sev sarkanus ratus, aizjūdzies pats priekšā un braucis pasaulē draugus meklēt. Pirmo viņš saticis ceļā lāpāmo adatu. “Kurp iedama?” zaķītis uzprasa, “Nāc labāk sēdies manos ratos, brauksim kopā!”
Lasīt tālākLopi krogā
Visi ļoti līksmi svētījuši Jāņu vakaru; tik zostēviņš, pīļutēviņš un kuilis stāvējuši nodurtām galvām dīķa malā. “Ko nu tā stāvam. Visi līksmi, tikai mēs vien tā sūrojamies. Iesim krogū uzdzīvot!” zostēviņš uzmudinājis draugus. “Ja, bet kurš lai papriekšu iet?” pīļuteviņš…
Lasīt tālāk