Lapsa, noķērusi gaili, nes mutē. Meita kliedz: “Are,1apsa nes gaili, nes gaili” Gailis saka lapsai: “Mulķe, atsaki meitai: vai tev kāda daļa, ka lapsa nes gaili!” Lapsai prāts rūgst vien uz meitu, tā tūliņ:
Lasīt tālākGaiļa saruna ar vistu ziemā
Kad uzsnieg pirmais sniegs, tad vistas nāk no kūts bēdādamās: “Visu ziemu kailām kājām! Visu ziemu kailām kājām!” Gailis dusmīgi atbild: “Kur es ņemšu pastalas? Kur es ņemšu pastalas?”
Lasīt tālākGailītis un vistiņa
Gailītis ar vistiņu bija aizgājuši riekstot. Gailītis uzkāpa legzdā, pašā galotnē; vistiņa palika apakšā gaidīt, Gailītis norauj vienu riekstu – nosviež zemē, norauj otru – nosviež zemē; kā sviedis trešo – vistiņai acī iekšā. “Kad tevi nolāpāmais!” gailītis sabīstas, “tik…
Lasīt tālākSuns ar kazu
Sunim bij ienācis prātā pašūpoties: lai kaza nākot līdz pie šūpolēm! Kazai tas Dieva dots. Suns nu iekāpa šūpolēs un kaza ar ragiem šūpoja, ka vējš vien gar acim skrēja. Bet tikām, tikām – pārtrūka striķis un par nelaimi suns…
Lasīt tālākSuns ar āzi
Āzis gribēš līst caur sētu dārzā, bet iespiedies sētas caurumā. Daskrēš suns un sācis āzi plēst. Āzis nu sācis žēlīgā balsī lūgties: “Neplēs drēbu!”
Lasīt tālākSuns ar aitu
Aita ēdusi sienu ar gardu muti; bet suņam, to redzot, radusies skaudība. Viņš saktījies, skatījies, uzlēcis uz siena un aizdzinis aitu projām. No tā nu esot cēlies sakāms vārds par skaudīgu cilvēku: “Sēd kā suns uz siena: ne pats ēd,…
Lasīt tālāk