Latviešu tautas pasakas

Zelta atslēga

Vienā aukstā, aukstā ziemas dienā viens zēns brauca mežā malku cirst. Viņš, nabadziņš, dikti bija nosalis. Ko nu darīs? Sadomāja sniegu nogrūst un uguni uzkurt, ka var sasildīties. Nu, un, sniegu rakdams, — ko domājiet — viņš uzraka zelta kastīti.…

Lasīt tālāk

Vēja dāvana

Dzīvoja nabaga vecītis vecā istabiņa. Reiz sacēlās ļoti liels vējš un norāva istabiņai jumtu. Nabaga vecītis bēdājās, bēdājās, bet te sadomā: «Iešu pie paša Vēja žēloties.» Viņš nu iet, iet veselu dienu, pienāk nakts, viņš ieiet lielā mežā un uziet…

Lasīt tālāk

Vērpēja, Tinēja, Audēja

Viņos laikos kādai mātei bijusi tāda meita bez mūža pavedieniem delnās. Ērmoti bijis arī tas, ka meita nevarējusi neviena darba pabeigt: visur ķēries, visur atdūries. Citi ļaudis turējuši viņu par slinku, bet patiesībā tā nemaz nebijis. Reiz māte, nezin kā…

Lasīt tālāk

Lapsa un zaķis

Reiz lapsa satikās mežā ar zaķi, un abi divi bija izsalkuši. Te zaķis ierauga, ka iet viens vīrs pa ceļu un nes lielu gabalu gaļas. Zaķis liek lapsai iet gar malu un gaidīt, kad viņš sauks, bet pats iet vecīšam…

Lasīt tālāk

Bēgšana ar meitenes palīdzību

Reiz valdīja kāds ķēniņš pār lielu valsti, bet tam nebija neviena bērna. Ķēniņš un ķēniņiene par to bija ļoti noskumuši un lūdza Dievu, lai viņš tiem dotu kādu bērnu. Kādā dienā izgāja ķēniņš tuvējā mežā pastaigāties. Laiciņu gājis, tas skatījās…

Lasīt tālāk

Tā viduvējā

Ķēniņam bija trīs meitas: viena paša un divas audžumeitas. Viņš jau pats nāk it labi vecs, tādēļ sāk meklēt sev znotu, lai tas viņa vietā valdītu. Bet kam lai viņš savu meitu uzticētu? Šādam tādam jau nevar. Ķēniņš izsludina, ka…

Lasīt tālāk