Kādam tēvam ir trīs dēli: divi gudri, viens muļķis. Gudrajiem dēliem tēvs dod zirgu, ko žagarus vest, bet muļķītim tie jānes nešus mājā. Reiz gudrie dēli, ar žagaru vezumu braukdami, ierauga vardi uz ceļa kunkstam. Varde lūdz, lai pārceļot pār…
Lasīt tālākVelna uzdotās mīklas
Viens zvejnieks reiz gāja uz jūrmalu tīklus mest. Tur nonācis, citus zvejniekus neatrada, tie laikam pie vistkājas turējās (krodziņā). Viņš domāja: “Iet nu, neiet nu? Tikpat jau negājušam kā gājušam! Un kad man rītā pilna spaile, tad tok es vairāk…
Lasīt tālākEnģelim uzliktais sods
Nabadzītei pa lielceļu ejot, laiks pienāca un tā dzemdēja dvīnīšus, divas smukas meitiņas. Dievs kungs pavēlēja vienam eņģeļam, lai šis tūliņ ejot un māti nogalinājot. Eņģelis aiziet, bet viņam sirds apžēlojas par bezvainīgiem bērniņiem, kas nu bez mātes paliks un…
Lasīt tālākMantas redzētājs un vagārs
Viņos laikos kādam vīram bija podiņā tāda ķence: ja aptraipa kreiso aci, tad jau no tālumā saredz, kur slēpta manta glabājas. Reiz mantas redzētājs saredzējis sila malā lielu gravu apslēptas mantas. Aizgājis muižā vagāram parunāt vīrus un zirgus, kā lielo…
Lasīt tālākZelta atslēga
Vienā aukstā, aukstā ziemas dienā viens zēns brauca mežā malku cirst. Viņš, nabadziņš, dikti bija nosalis. Ko nu darīs? Sadomāja sniegu nogrūst un uguni uzkurt, ka var sasildīties. Nu, un, sniegu rakdams, — ko domājiet — viņš uzraka zelta kastīti.…
Lasīt tālākVēja dāvana
Dzīvoja nabaga vecītis vecā istabiņa. Reiz sacēlās ļoti liels vējš un norāva istabiņai jumtu. Nabaga vecītis bēdājās, bēdājās, bet te sadomā: «Iešu pie paša Vēja žēloties.» Viņš nu iet, iet veselu dienu, pienāk nakts, viņš ieiet lielā mežā un uziet…
Lasīt tālāk