Kādam ķēniņam bij princese, kas varēja katru mīklu uzminēt. Caur to princese bij izdaudzināta pa pus pasauli. Visi nāca gudro princesi apbrīnot, visi pēc viņas precēt. Beidzot ķēniņš saka: “Ilgāki to nevaru vairs izturēt: katru dienu mana pils no preciniekiem,…
Lasīt tālākDažādi kustoņi par palīgiem
Vienam ķēniņam bija ļoti skaista meita. Pats saucis to vienādi par Skaistīti. Bet ķēniņam nomira sieva, Skaistītes māte, viņš apprecēja citu sievu. Tai arī bija bērni, tomēr tie nebija ne pusē tik skaisti. Tādēļ pamāte apskauda Skaistīti un vienādi vien…
Lasīt tālākBrīnums
Kāda ķēniņiene neieredz savu bērnu. Viņa saka uz ķēniņu: “Sapņos redzēju, ka mūsu meitene padarīs mums lielu negodu, tādēļ aizsūtīsim pie laika viņu uz svešumu.” Bet jaunā princese, to padzirdējuse, ataicina raganu, sacīdama: “Man nolikts svešumā dzīvot. Vaj nevari caur…
Lasīt tālākCilvēka radīšana
Reiz vienā mājā dzīvojis slinks, slinks puisis un čakla meita. Puisis gulējis uz krāsns, bet meita vērpusi. Ienācis vecs vecītis, tas bijis pats Dieviņš, un prasījis ceļu. Puisis no krāsnsaugšas izstiepis lielu, garu kāju un ar to parādījis Dieviņam ceļu,…
Lasīt tālākBurvis un viņa māceklis
Kāds piecpadsmit gadu vecs ķēniņa dēls, pa mežu skriedams, bija apmaldījies. Viņš tā staigāja pa mežu kādas divas dienas un būtu vēl ilgāki maldījies, kad nesatiktos ar kādu kungu, kas tam prasīja: “Vai proti rakstīt un lasīt?” Puika tam atteica:…
Lasīt tālākBrīnumu stabulītes
Kādam puisēnam nomiris vienā nedēļā tēvs un otrā nedēļā māte. Sērdienītis katru dienu gājis uz kapsētu un raudājis gaužas asaras. Bet vienu dienu māte iznākuse no kapa un iedevuse puisēnam trīs stabulītes, sacīdama: “Kuš, kuš, bērniņ, še tev tās stabulītes.…
Lasīt tālāk