Pele uzskrējusi krāsns augšā un prasījusi circenim: “Vai kaprālis māja?” “Nē, aizgāja kāzās!” Pele tūliņ izlec plānvidū un dzīvo bez bēdām dziedādama, lēkdama. Te kaķis – kaprālis – kur gadījies, kur ne? – krapt! pelei mugurā. “Lai tava dvēsele manās asinīs noslīktu!” pele dusmās iesaucas un tad izdziest kaķa zobos.
J. Simenovs Dolē. LP,V,76. AŠ,II,66a