Kad sīlis rudenī graudus paēdis, tad tas, izpaurējies uz labības gubām tupēdams, brēc: “Akots, akots!”

Pavasarī, kad nekā vairs nav uz laukiem ko knābāt, tas, vēl uz mēslu gubas uzmeties, priecīgi palielās: “Pankoks, pankoks!”

J.Ilsters. Etn.