Vanags gaisā lidinādamies ieraudzīja zalti zemē. Viņš – pēc gaļas kārs – nolidinājās un aprija zalti. Zaltis, briesmas ciesdams, iedzēla vanagam sirdī, ka šis tūlin apvēlās. Bet nu zaltis izkodās ārā un apēda pašu vanagu.

K. Ansons Dobeles Vētras Bičuļos, A.Bīlenšteina kr.