Kādu dienu māte iedevusi dēlēnam maizīti, apsmērētu ar krējumu. Puika palaidnis nolaizījis no virsas krējumu, bet maizi atstājis. Māte nu ņēmusi puiku kaunināt, sacīdama: “kārs, kārs!” Tanī brīdī gadījies arī vārnai būt pagalmā un tā to uzdzirdējusi sākusi ķērkt pakaļ. No tā laika vārna ķērc:”kār! kār!”