Apinis ar rāceni bija sūru sūrā ienaidā un kādreiz saskaitušies sāka lamāties. Apinis sacīja: “Tu ļaužu slepkava!” Pēc tam drīzi abi salaba un nu iesāka viens otru uzlielīt. Apinis sacīja: “Tu nabaga ļaužu uzturētājs!”
Lasīt tālākPriede un egle
Visi koki nomu deva, Priede, egle vien nedeva; Priede, egle, tā bagāta, Tā nodeva pavasari.
Lasīt tālākOsis, kļavs, ozols
Ošam sieva, kļavam sieva, Ozolam vien nevaid; Ozoliņis lūkojās Gar visām pļavmalām.
Lasīt tālākOzols un niedres
Ozols reiz lielījies, ka viņam neviena vētra nekā nevarot darīt, un apsmēš niedres, ka tās no katra vēja lokoties. Niedres tik noklausīšās un nekā neatbildēšas. Vēlāku sacēlusies liela vētra, tā ka visi koki locīšies un niedres noliekušās līdz paši zemi,…
Lasīt tālākOzols un beka
Veca peka auga ozola celma tuvumā. Taisni turpat celmam izlīda jauna ozoliņa atvasa. Bet peka lepnumā viņu bargi nopaļāja: “Tāds tievs nabadziņš nekaunas man, vecai sievai, gandrīz galvā sēsties! Nevarēja citur pūt?” “Audz, audz!” ozoliņš lēnā garā atbild, “ja tev…
Lasīt tālākDārza ābele un meža ābele
Dārzā auga dārznieka potēta, kopta un tīrīta ābele. Tās zari bija ar āboliem gluži pilli, un tāpēc noliekušies uz zemi, gandrīz ikkatram, tos uzskatot, uznāca kārums. Turpat dārza malā stāvēja kāda meža ābele, kas bija gluži ar sūnām apaugusi, un…
Lasīt tālāk