Reiz Burtnieku ezerā salaka ar ķīsi saderējuši skrieties no Košķeles līdz Burtnieku Lielajam krogam: kurš būšot naigāks, tas palikšot ezerā dzīvot; kurš ne, tam jāpošas uz citurieni. Labi. Bet ķīsis gudrinieks, labi redzēdams, ka ar taisnību vien galā netiks, pamanījies…
Lasīt tālākZeltgalvītis
Mazais syla zaltgalvīts skrēja car medinīkim, kuri sakruovuši gunkuri, cepja brīdi. Nūtupīs tyvuokā zorā, pasabreinuoja, pagrūzīja mozū galviņu un skaisti aizdzīduoja: “Pīci mani gyva, Seši manis naapēdja.
Lasīt tālākZoss valoda
Zoss saka uz cilvēku bērniem: “Re, re, kur grāmata! Re, re, kur grāmata!” Bet kad zosu bars nodomājis paslepen labībā iet, tad tās runā: “Pa div’ pie viena! (labības stiebra).
Lasīt tālākGrozgalvis
Grozgalvis (griezgalvis, tītiņš) ielaidies mājās, kur patlaban gani durvju priekšā azaidu ēduši. Bet saimniece, skopule, nemaz nepielējusi putrai pienu. Ēduši, ēduši, uz vienu reizi sāks tikai ganu meita aurēt: “Piena, piena! – piena putrai!”
Lasīt tālākVīstiķis
Vistiķis (vītītes kauķis) ieraudzījis jaunu puisi ecējam. Ielaidies sīkos smalkos krūmos paslēpties un nu tikai klausījies, kā puisis trallinājis, visādi izlocīdams svilpojis. Mēģinājies puisim pakaļ un tā no tā laika palicis pie tādas dziesmas, pie tādas ierašas: arvienu sīkos krūmos…
Lasīt tālākVālodze
Vālodze skrējusi uz Daugavu no laiviniekiem dziesmas mācīties; bet, par nelaimi, tobrīd neviens nedziedājis. Nu laidusies atpakaļ un ieraudzījusi tādu gabalu taļāk vecīti upmalā guļam.
Lasīt tālāk