Vuorna sagyva vēzi un, atsasāduse veitulā, gribēja baudeit brūkasti. Vēzis, radzādams, ka nuove ir kluot, suoka lyugtīs: “Palaid”, soka, “vuorneņ, mani vaļā, es asu lobs skrūders un tev par tu sašyušu zīmai syltus svuorkus.”
Lasīt tālākEzis ar zaķi
Ezis un zaķis salīguši sava starpā, ka tas, kas ātrāki noskries līdz norunātai vietai, dabūs no uzvarētā viņa spalvu. Ezis, apzinādamies savu nespēcību tanī ziņā, apņēmies zaķi pievilt. Viņš nostādījis jau agrāk norunātā vietā savu mātīti.
Lasīt tālākEzis ar zaķi
Ezis sarunājās ar savu brāli, otru ezi, zaķi piejokot. Mežmalā bija dziļš grāvis; abi eži nostājās viens vienā grāvja galā, otrs otrā un tad tas ezis, kas šinī grāvja galā, teica uz zaķi: “Nu, klausies, zaķi! Tā tu izlielies: liels…
Lasīt tālākEzis ar lapsu
Vīnu reizi lopsa staiguoja pa mežu barības maklātu, un staigodama izguoja uz desmit verstu garu gruovi. Tur jei sateik ezi un sveicyna: “Vasals, kum!” Ezis atbild: “Vasala, vasala, kumiņ!” Lopsa prosa jam smīdamīs: “Kum, vai gribi īt ar mani skrītūs?”…
Lasīt tālākGliemēzis ar lapsu
Lapsas kūmiņš kādudien bija ieradies ūdens malā savas slāpes dzisināt. Te viņš ieraudzīja gliemēzi. Tam nu viņš, apzinādamies savus spēkus, piesolīja līgumu: kurš no abiem pirmais noskrietu līdz pilsētai.
Lasīt tālākLielā zivs
Jūrā vienā vietā griežoties milzīga vērpute. Pie šīs vērputes glūnot liela zivs. Ja kāds kuģis vērputē iekļūstot, tad zivs aprijot slīkoņus. Reiz kāds kuģis ieskrējis tai vērputē. Bet kuģinieki ātrumā vēl dabūjuši mirušu matrozi virvē iesiet un zivij par ēsmu…
Lasīt tālāk