Grieza notecējusi pie ganiem dziesmas klausīties. Bet tiem bijuši briesmīgi nikni suņi; tik tik paspējusi vēl iebēgt rudzu laukā. Te drošumā ņēmusies suņus apdziedāt: “Briest rudzi, briest mieži, briest visa labībiņa; briest visa labībiņa, lai netika sēnaliņu: lai tie suņi…
Lasīt tālākStrazds
Strods, skrīdams car pierti, īraudzīja, ka tur puiši peras. Nūsametīs kūka zorā pret lugu, suoka virt: “Puiši piertī peras, es pa lūgu verūs, verūs, fiuu – fiu!” Un sapurinuojis spuornus aizskrēja.
Lasīt tālākMelnais strazds
Melnais strazds laidies pirtij garām, kur tobrīd meitas pērušās. Paskatījies mazu nieciņu un tad aizlaidies puišiem stāstīt: “Es tupēju, es tupēju pirts paspāmē, pirts paspārnē; es redzēju, es redzēju – meitas pērās – pliks pliks meitām pups! Sita, sita šķērsām…
Lasīt tālākPelēkais strazds
Pelēkais strazds redzējis, ka nikna saimniece rudeņa laikā izdzinusi gana puiku basām kājām ganos. Puika, kājas cilādams brēcis: “Kājas salst! kājas salst! Saimniece, vīžu!” Tādēļ pelēkais strazds vēl šodien rudeņos uz salnām brēc, kā toreiz puika: “Kājas salst! kājas salst!…
Lasīt tālākPupute
Pupute atskrēja pi cylvākim tad, kad tī cītja maizes tryukumu un baruojuos ar pupom. Padzierduse, ka cylvāku bārni streiduos ap vīnu lelu pupu un klīdz: “Muna pupa, dūd man pupu!” suoka arī paša skandynuot: “Pu – pu, pu – pu,…
Lasīt tālākDzeguze
Reiz dzeguze prasīja kurlam arājam pēc govju meitām, bet vecis nedzirdēja un prasīja: “Ko, ko?” un nospļāvās. Dzeguze aizskrēja teikdama: “Ku! ku!” un arī nospļāvās, tādēļ vēl šo baltu dienu viņa tā kūko un spļaudās.
Lasīt tālāk