Plēsīgais vanags pats tiek saplēsts

Jaukā vasaras dienā lakstīgala pogāja. Te atnāca vanags, sacīdams: “Izmāci mani arī tā pogāt!” “Labi, labi! bet tad tev jānāk katru dienu no vietas.” Tā notika. Te vienu dienu vanags atnāk un lakstīgalas pašu laiku nav mājā. Tā vanags pakampj vienu lakstīgalas bērnu un aprij. Lasīt tālāk

Rāpuļi un vanags

Vanags gaisā lidinādamies ieraudzīja zalti zemē. Viņš – pēc gaļas kārs – nolidinājās un aprija zalti. Zaltis, briesmas ciesdams, iedzēla vanagam sirdī, ka šis tūlin apvēlās. Bet nu zaltis izkodās ārā un apēda pašu vanagu. Lasīt tālāk

Rāpuļi un vanags

Vienreiz krupis brauca pa mežu ar baltas maizes vezumu, un satika vēzi. Vēzis lūdzās krupim vienu baltu maizi un krupis iedeva arī, lai ēd. Kamēr šis ēda, pieradās kurmis, varde, sisenis un gribēja baltu maizi atņemt. Šis nedeva un nu izcēlās ķilda. Bet vanags, ķildniekus ieraudzījis, nolaidās zemē, aprija visus četrus un taisījās atkal patlaban aizlaisties. Bet tai pašā brīdī medinieks – kur gadījies, kur ne – nošāva vanagu un atdeva sunim, lai apēd. Medinieka suns apēda vanagu un palika tik trekns, ka nespēja ne godīgi vairs paskriet.

K. Bērziņš Jelgavas apkaimē, A. Bīlenšteina krājumā.

Strazds māca balodim lizdu taisīt

Balodis gribējis iemācīties lizdu taisīt. Nolaidies pie žagatas un lūdzies, lai pamācot. Žagata rādījusi, rādījusi, bet nebijis lizds ne labi pusē – šis iesaucies: “Protu, protu, redzu, redzu!” Žagata sadusmojusies un aizlaidusies, teikdama: “Ja tu proti un redzi, tad taisi pats, ko prasi man!” Lasīt tālāk

Notiesātā starku mātīte

Reiz viens puisis pārmainījis starka pereklī zoss olas pret starka olām. Kad nu starka matīte izperējusi zosulēnus, tad sanācis tik daudz starku, ka ne izskaitīt nevarējuši. Starp tiem bijuši ari divpadsmit melno starku. Trīs dienas un naktis no vietas visi starki skaitījuši pātarus viena skaitīšanā. Lasīt tālāk

Vārna un gulbis

Vārna noskatījusies, cik gulbis balts un skaists, un palikusi skaudīga. Kad nu gulbis aizmidzis, tad vārna tam pielaidusies klāt un apmētājusi to ar dubļiem gluži melnu. Kad gulbis atkal pamodies un redzējis sev netīrus svārkus, tad viņš palīdis zem ūdens, noskalojies un pacēlies atkal tikpat tīrs un balts kā agrāk. Lasīt tālāk