Jaukā vasaras dienā lakstīgala pogāja. Te atnāca vanags, sacīdams: “Izmāci mani arī tā pogāt!” “Labi, labi! bet tad tev jānāk katru dienu no vietas.” Tā notika. Te vienu dienu vanags atnāk un lakstīgalas pašu laiku nav mājā. Tā vanags pakampj…
Lasīt tālākRāpuļi un vanags
Vanags gaisā lidinādamies ieraudzīja zalti zemē. Viņš – pēc gaļas kārs – nolidinājās un aprija zalti. Zaltis, briesmas ciesdams, iedzēla vanagam sirdī, ka šis tūlin apvēlās. Bet nu zaltis izkodās ārā un apēda pašu vanagu.
Lasīt tālākRāpuļi un vanags
Vienreiz krupis brauca pa mežu ar baltas maizes vezumu, un satika vēzi. Vēzis lūdzās krupim vienu baltu maizi un krupis iedeva arī, lai ēd. Kamēr šis ēda, pieradās kurmis, varde, sisenis un gribēja baltu maizi atņemt. Šis nedeva un nu…
Lasīt tālākStrazds māca balodim lizdu taisīt
Balodis gribējis iemācīties lizdu taisīt. Nolaidies pie žagatas un lūdzies, lai pamācot. Žagata rādījusi, rādījusi, bet nebijis lizds ne labi pusē – šis iesaucies: “Protu, protu, redzu, redzu!” Žagata sadusmojusies un aizlaidusies, teikdama: “Ja tu proti un redzi, tad taisi…
Lasīt tālākNotiesātā starku mātīte
Reiz viens puisis pārmainījis starka pereklī zoss olas pret starka olām. Kad nu starka matīte izperējusi zosulēnus, tad sanācis tik daudz starku, ka ne izskaitīt nevarējuši. Starp tiem bijuši ari divpadsmit melno starku. Trīs dienas un naktis no vietas visi…
Lasīt tālākVārna un gulbis
Vārna noskatījusies, cik gulbis balts un skaists, un palikusi skaudīga. Kad nu gulbis aizmidzis, tad vārna tam pielaidusies klāt un apmētājusi to ar dubļiem gluži melnu. Kad gulbis atkal pamodies un redzējis sev netīrus svārkus, tad viņš palīdis zem ūdens,…
Lasīt tālāk